Temperatūras klasifikācija kalpo kā būtisks drošības rādītājs, lai novērtētu uzliesmojošu gāzu un sprādziendrošu elektroiekārtu aizdegšanās spēju. Uzliesmojošās gāzes iedala sešās klasēs, pamatojoties uz to degšanas temperatūru, savukārt elektroiekārtas iedala sešās kategorijās, pamatojoties uz to maksimālo virsmas temperatūru, kas apzīmēta kā T1, T2, T3, T4, T5 un T6. Tomēr elektroiekārtu un uzliesmojošu gāzu grupēšanas kritēriji ievērojami atšķiras.
Temperatūras grupa | Degošas gāzes aizdegšanās temperatūra/℃ | Iekārta Augsta virsmas temperatūra T/℃ |
---|---|---|
T1 | t≥450 | 450≥t>300 |
T2 | 450>t≥300 | 300≥t>200 |
T3 | 300>t≥200 | 200≥t>135 |
T4 | 200>t≥135 | 135≥t>100 |
T5 | 135>t≥100 | 100≥t>85 |
T6 | 100>t≥85 | 85≥t |
Elektroiekārtu temperatūras klasifikācijas princips ir tāds, ka iekārtas radītā augstākā virsmas temperatūra nedrīkst aizdedzināt apkārtējās uzliesmojošās gāzes. Citiem vārdiem sakot, iekārtas maksimālā virsmas temperatūra nedrīkst pārsniegt uzliesmojošu gāzu aizdegšanās temperatūru.
Ir svarīgi atzīmēt, ka sprādziendrošu elektroiekārtu maksimālā virsmas temperatūra ir augstākā temperatūra, ko var sasniegt to virsma vai daļas normālos darba apstākļos un visnelabvēlīgākajos apstiprinātajos apstākļos. Šai temperatūrai jāspēj aizdedzināt apkārtējo sprādzienbīstamo gāzes un gaisa maisījumu.
Tā kā sprādziendrošās konstrukcijas atšķiras, maksimālā virsmas temperatūra var attiekties uz dažādām iekārtas daļām. Tā var būt temperatūra uz korpusa ārējās virsmas, piemēram, liesmu necaurlaidīgām elektroiekārtām, vai arī temperatūra uz iekārtas korpusa ārējās virsmas vai atsevišķām iekšējām sastāvdaļām, piemēram, paaugstinātas drošības vai hermetizētām elektroiekārtām.